Darbs
dzimst no mīlesības, pauž mīlestību un ir pakārtots mīlestībai. Mēs
pazīstam Dievu, ne tikai raugoties dabas skaistumā, bet arī caur mūsu
darba un pūliņu pieredzi. Tādēļ darbs ir lūgšana, pateicība, jo mēs
zinām, ka pats Dievs mūs ir novietojis virs zemes, lai kalpotu viens
otram un Dievam par godu.
26.
aprīļa sestdiena lutināja ne vien ar lieliskiem laika apstākļiem, bet
arī nebijuši kuplu talcinieku pulku. Talkot un baudīt draudzīgo
sabiedrību bija ieradušies vairāk kā 30 cilvēku. Apņēmības pilni un
labiem nodomiem vadīti ķērāmies pie darba. Draudzes vīri izzāģēja vecos,
bojātos kokus, sievas grāba pērnā gada zāli, uzkopa puķudobes. Viss
noritēja priecīgā darba dunā. Darāmā pietika visiem - kā lieliem, tā
maziem, kā sievām, tā vīriem. Jo vairāk attīrīja baznīcas pagalmu, jo
plašāks un gaišāks tas tapa. Ralda Ziemule ieminējās, cik burvīgi celiņa
malā izskatītos puķudobe. Tas būtu skaisti, bet prasītu lielus
līdzekļus. Nebija jāpaiet ilgam laikam , lai izteiktā doma caur lūgšanām
īstenotos. Meklējot padomu dobes veidošanai, uzrunāju Gunitu Krumholci.
Šī ideja aizrāva arī viņu. Apskatot stādamo teritoriju, Gunita ne tikai
izstāstīja, kā labāk darīt, bet arī dāsni ziedoja nepieciešamos stādus.
23. maijā rīkojām puķudobes veidošanas talku. Frēzējām augsni, vedām
melnzemi, veidojām ziedu kompozīciju. Jau visu vasaru mūs un
garāmgājējus priecē samteņu un ledeņu košie ziedi.
Jāatzīmē,
ka kopīgais darbs bijis svētīgs ne vien baznīcas apkaimei, bet arī
pašai draudzei. Talka ir lieliska tradīcija, kas saliedē gan ģimenes,
gan arī draudzes locekļus, stiprina kā miesu, tā arī garu, atgādina, cik
skaistai vietai esam piederīgi, kā arī palīdz saprast, cik daudz darbu
vēl priekšā.
Īpašs
paldies mums visiem, ka kopīgā darbā kopjam savas attiecības. Domāju,
ka tas, ko darām visupirms liecina par mūsu attieksmi pret to mantojumu,
ko kāds mums ir nodevis. Tā ir liecība tam, ka kopjam ne tikai savu
baznīcu un draudzi, bet arī paši sevi.
Ceru
un ticu, ka kopīga darba un draudzēšanās tradīcija attīstīsies,
pieņemsies spēkā un kvalitātē. Kopīgi darbojoties pieaugsim ticībā un
vēl skaidrāk ieraudzīsim to, kāpēc draudzes un baznīcas pastāv cauri
gadsimtiem, proti, Dieva nebeidzamās rūpes par saviem ļaudīm, kuri ir
ieaicināti Viņa baznīcā, lai katram būtu daļa pie Debesu Tēva bagātībām.
Paldies Dievam un paldies visiem, kas ar savām idejām, neatlaidību un
enerģiju sekmēja šo lielisko pasākumu!
Strenču
draudzes mācītājs Artis Eglītis, vēlas teikt paldies visiem, kuri bija
atsaucīgi un veltīja laiku savas baznīcas apkārtnes sakopšanai.
Paldies sakām: Krumholcu
ģimenei, Raldai, Aigaram, Matīsam Ziemuļiem, Ingai Čukurei, Baibai
Vēverei, Jugitai un Madarai Žeigurēm, Sandrai Āķerei, Guntai Jansonei,
Viviānai un Romānam Polīšiem, Viļčevsku ģimenei, Tēbergu ģimenei,
Bičevsku ģimenei, Edītei Brantei, Lindai un Edmundam Kaskām, Olgai
Horstei, Ievai un Jurijam Kondrjatenko, Ilgai Mazurei, Andim Brantam,
Elīnai Kuplajai, Skaidrītei Jercēnai, Elitai un Dzintaram Pakalniem,
Vijai Leitei, Aijai Liberei, Inesei Kārkliņai, Ivetai Encei, Zaigai
Rožlapai, Uģim Ozolam, Lindai un Kristeram Vēveriem, Paulai Mihailovai,
Amanadai Stepanovai, Amandai Paeglei, Ievai Āķerei, Elzai Siliņai.
Draudzes vārdā Solvita Tēberga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru